Pieminam Broņislavu Martuževu

      B.Martuževa piedzima 1924.gadā, Zaļajā ceturtdienā, Latgalē, Domopoles (tagad. Bērzpils) pagasta Slavītu sādžā Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē. Kad mazajai Broņislavai bija trīs gadi, ģimene izceļoja uz Vidzemi, un tā viņas bērna dienas tika aizvadītas Lubānas pagasta “Lazdiņās”. Mazā Broņislava mācījās Cepurītes četrklasīgajā skolā, Lubānas sešklasīgajā pamatskolā, vēlāk viņa studēja Rēzeknes Skolotāju institūtā, taču slimības dēļ nav izdevies to pabeigt.
    Pēckara gados B.Martuževa  sadarbojās ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības mežabrāļiem – viņa ar roku pārrakstīja pagrīdes žurnālu “Dzimtene”. Jaunā sieviete bija nonākusi čekas redzeslokā – viņas vārds tika iekļauts meklējamo sarakstā. Lai pasargātu Broņislavu, viņas brālis ierīkoja “Lazdiņās” zem grīdas bunkuru, kurā viņai nācās uzturēties gandrīz piecus gadus. Dzīvojot pagrīdē, B.Martuževa sāka rakstīt. Viņa rakstīja, rakstīja daudz, un tā domas, dienas un sajūtas tika sakārtotas 96 lapu biezā kladē – dzejas krājumā “Rakstītāja”. 1951.g. viņa tika apcietināta, notiesāta un izsūtīta uz Sibīriju. 1956.g. B.Martuževa atgriezās Latvijā. Kā bijušajai politieslodzītajai viņai tika liegts publicēties ar savu vārdu, tāpēc dzejniece norunāja ar sava brālēna sievu Evu Mārtužu, ka viņas dzeja tiks publicēta ar Evas vārdu. Tā iznāca dzejoļu krājumi “Baltā puķe ezerā” (1981) un “Rakstītāja” (1987). 1990.gada žurnālā “Karogs” beidzot tika publicēta B.Martuževas dzeja ar viņas pašas vārdu. Izdevusi deviņus dzejoļu krājumus. B. Martuževa saņēmusi vairākus apbalvojumus: Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Tēvzemes labā (1994), Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu “Nopūtas” (1999) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu “Kā putni dzied” (2004).
    2012.gada 13.februārī dzejniece devās Dieva mierā.

Attēlā: MNM 30379 Prezidents Guntis Ulmanis pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni dzejniecei Broņislavai Martuževai, Oļģerta Skujas foto, 1994.g. 22.novembrī.